Twitters!

„Oi, šodien aizgulējos!” „Baigi labās brokastis paēdu!” „Šodien lekcijas ir garlaicīgas.”

  Arvien vairāk cilvēku mūsdienās mēģina dalīties ar savām izjūtām, sajūtām, piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un dažādiem citādiem faktiem par savu dzīvi. Ir dažādas iespējas, kā to var darīt, un viena no tām ir Twitteris. Kāpēc es reģistrējos Twitterī? Ja godīgi, es tā īsti neatceros kā, kapēc un kādu iemeslu vadīts es piereģestrējos Twitterī.

 Viens no maniem pieņēmumiem laikam ir tas, ka reģistrējos, jo lielākā daļa manu skolas biedru bija tur reģistrējušies un laikam uz mani nostrādāja pūļa impulss: ja jau visi ir, tad kāpēc man izlēkt no pūļa? Taču varu uzreiz pateikt, ka nevienā brīdī neesmu nožēlojis, ka esmu tur reģistrējies un ka aktīvi to lietoju. Manā uztverē tas ir brīnišķīgs veids, kā dalīties ar kādu foršu rakstu vai video, jo gan blogiem, gan mājas lapām ir lieliska iespēja pa taisno dalīties ar konkrētu rakstu, tik nospiežot vienu podziņu, un tas ir forši, jo tas dod iespēju ne tikai dalīties, bet arī uzzināt ko jaunu, jo nav iespējams vienmēr atrast kaut ko foršu.  Lai uzzinātu citu cilvēku viedokli par Twitteri, izveidoju aptauju un gribēju uzzināt, cik daudzi cilvēki ikdienā izmanto Twitteri. No 9 cilvēkiem, kas atbildēja uz šo aptauju, 6 atbildēja, ka ikdienā bieži izmanto Twitteri, 2 atbildēja, ka lieto Twitteri kā kuru dienu, un viens atbildēja, ka nelieto bieži Twitteri. Kādēļ reģistrējāties Twitterī? 1) lai uzturētu sakarus ar draugiem u.c.; 2) jo man patīk. :) lai citi sadzird un lai es sadzirdu citus; 3) tas ir interesants un pievilcīgs projekts. Var dalīties ar savām domām ar neierobežotu cilvēku skaitu, kā arī sekot citu cilvēku domām un nodarbībām; 4) reģistrējos Twitterī, lai varētu sekot man interesējošiem cilvēkiem. Lai varētu arī padalīties ar savas dzīves labākajiem notikumiem un atziņām; 5) lai uzzinātu jaunumus; 6) neesmu reģistrējusies; 7) ieinteresēja;  8) interesēja; 9) aiz garlaicības.

Kā redzams iemesli ir dažādi. Vai piekrītat, ka Twitteris ir viens no labākajiem 21 gs. ieguvumiem? No tiem pašiem 9 cilvēkiem 3 cilvēki piekrīt, 5 no tiem piekrīt pa daļai un 1 nezin. Es personīgi esmu pārliecināts, ka Twitteris ir tiešām ļoti labs izgudrojums, jo savu ikdienu sāku ar Twittera ziņām, jo par visu svarīgo, kā saka tautā: „Twitteris ir lietas kursā”. Tāpēc man ir vienkārši jautājumi: kapēc tu lieto/ nelieto Twitteri? Kā tu raugies uz to, ka Twitteris ir neatņemama cilvēku dzīves satāvdaļa? Un vai Twitterim tavā uztverē ir liela nākotne turpmāk?

 

Blogs par blogu! Starts!

 Jā, ir 21. gadsimts, tehnoloģijas attīstās, mēs attīstāmies tām līdz. Vēlos padiskutēt, pafilozofēt vai vienkārši padomāt, kāpēc cilvēki raksta tādu lietu kā blogus.

          Daudz esmu domājis, kāpēc es vispār sāku rakstīt kaut ko līdzīgu blogam. Nu, patiesībā ļoti liela loma un vaina ir jauzņemas man labam daugam Bruģim, kurš ir liels blogu un blogošanas piekritējs. Nezinu, kā ir tagad, cik daudz blogu ierakstus viņš jau ir veicis, taču ir jāatzīst, ka es no viņa mazliet iedvesmojos. Piekrītu, izveidot blogu it kā nav grūti - ja neesi zinošs, kā to izdarīt, tad vienkārši iekš Google ieraksti „Blogs” un, pirmkārt, sāc domāt, uz kuras platformas būvēt savu virtuālo dienasgrāmatu. Pēc tam, manuprāt, sākas pats jautrākais – izdomāt, par ko galu galā rakstīt, uz ko centrēt savu blogu. Tomēr būtisks paliek jautājums, kāpēc es un kāpēc cilvēki vispār izmanto šo mediju? Aiz gara laika izdomāju, ka vajadzētu dažiem cilvekiem pajautāt, ko tad viņi saprot ar jēdzienu „blogošana” un, viņuprāt, kāpēc cilvēki vispār blogo. Jāatzīst, atbildes ir interesantas - blogus cilvēki izmanto, jo „mums katram ir savs viedoklis, savi uzskati un bieži mums nav neviena, kam un kur tos izteikt. Cilvēki mūsdienās ir ne tik atvērti, tie ir vairāk noslēgti. Mēs negribam uzklausīt, mēs negribam dalīties, jo nevēlamies tikt noniecināti vai apsmieti, bet, ja tas notiek interneta vidē, tas nav tik sāpīgi. Neviens neredzēs tevi raudam, neredzēs tevi ievainotu, sāpinātu... Nav svarīgi, vai kāds vispār izlasīs, ko esmu rakstījis, galvenais, ka ar to, ko es uzrakstu, ir pateikts mans viedoklis, domas ir pasaulei redzamas (ja, tās, protams, vispār kādam  interesē). Pastāv iespēja, ka kādu tas uzrunās, un no cerības vien paliek labak.” Kāds cits viedoklis tika minēts, ka „tie, kas vēlas savu blogu padarīt populāru, noteikti raksta ar nodomu, sākumā sevi pozicionējot kā personu, kura citiem varētu šķist interesanta”. Šī doma man atgādināja vienu no pasaules slavenā seriāla Dr. House sērijām, kurā sieviete visu laiku, jebkurā dzīves situācijā rakstīja savu blogu, piemēram, tiklīdz bija problēmas ar vīru, viņa veica bloga ierakstu un jautāja, ko darīt. Kad bija jādodas uz operāciju, viņa savā blogā jautāja, vai veikt attiecīgo ķirurģisko iejaukšanos, vai tomēr nē. Tāpēc gribu jautāt Tev - jā, tieši Tev, kas lasa šo manu bloga ierakstu, kā Tev liekas - vai izlikt dzīvi šeit, virtuālajā vidē, kura visiem ir pieejama, ir normāli? Kas ir tās lietas, ko vajadzētu, vai nevajadzetu rakstīt blogā? Kas pamudina Tevi rakstīt vai tieši pretēji - nerakstīt savus bloga ierakstus? Paldies!